XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” prezentācijas semināri deju kolektīvu vadītājiem klātienē notika laikā no 6. jūlija līdz 13. jūlijam, aptverot visus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus – Zemgali, Sēliju, Vidzemi, Latgali un Kurzemi, kā arī galvaspilsētu Rīgu. Kopā semināros piedalījās 327 deju kolektīvu vadītāji.
Semināros deju kolektīvu vadītāji pirmo reizi tika iepazīstināti ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma māksliniecisko koncepciju. Par lieluzveduma galveno vadmotīvu, scenogrāfiju un idejisko vēstījumu semināra dalībniekiem stāstīja koncepcijas autori un režisori Madara Gruntmane-Dujana un Kaspars Bērziņš. Madara Gruntmane-Dujana atklāj: “Mūžīgais dzinējs ir virzītājspēks, tas dzinulis, tā enerģija, kas ļauj mums iet uz priekšu, vienmēr būt gataviem izaugsmei, neapstāties, iet uz jauniem sasniegumiem un attīstīties. Lieluzvedumā vēlamies parādīt, ka no tās dažādības, kas ir pie mums mazajā Latvijā, veidojas mūžīgais dzinējs, kas mūsu valsti vienmēr ir turpinājis celt un attīstīt. Tas katrā no mums ir iekodēts.”
Mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš deju kolektīvu vadītājiem prezentēja lieluzveduma saturisko daļu – deju repertuāru. Deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” plānotas sešas daļas, kurās dejotāji izdejos Rīgu, Kurzemi, Zemgali, Sēliju, Latgali un Vidzemi raksturojošas dejas, tā atklājot katra novada tradīcijas un uzsverot unikālo dzīves redzējumu. Par repertuāra izvēli Jānis Ērglis stāsta: “Repertuāru izvēloties, mēs vērtējām, lai tam būtu pamatīgums –13 dejas ir godalgotas jaunrades dejas un septiņas ir Zelta fonda dejas. Tātad no kopējā 33 deju saraksta 20 ir tās, kas veido pamatu. Domājām par to, lai dejotājiem un kolektīvu vadītājiem ir interesanti, lai katrai kvalitātes grupai izvēlētās dejas ir piemērotas un ir prieks tās dejot.” Sešas dejas koprepertuārā iekļautas, ņemot vērā maijā un jūnijā izsludinātās aptaujas rezultātus.
Deju lieluzveduma prezentācijas semināri norisinājās klātienē, savukārt attālināti piedalījās arī latviešu diasporas deju kopu vadītāji. Tas ir vēl viens solis latviešu skatuviskās deju nozares ceļā uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš uzsver: “Ir ļoti liels prieks satikt visus dzīvē, klātienē. Deja jau savā būtībā ir dzīvā enerģija, tā vispirms ir divu cilvēku satikšanās, pēc tam – kolektīvā satikšanās. Tieši tāpat arī mums, lieluzveduma radošajai komandai, bija ļoti būtiska šāda dzīvā saruna ar deju kolektīvu vadītājiem. Manuprāt, klātbūtne no emocionālā un enerģētiskā viedokļa bija nozīmīga arī pašiem kolektīvu vadītājiem. Es ticu un ceru, ka 2023. gadā mēs visi kopā tiksimies Daugavas stadionā.”
Pēc prezentācijas semināriem deju kolektīvu vadītāji informāciju par repertuāru un deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” koncepciju nodos dejotājiem. Jau rudenī plānoti repertuāra apgūšanas semināri.