Jau devīto gadu biedrība “Sadarbības platforma” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru īsteno Latvijas kultūras vēstnieku vasaras nometni. Šovasar ceļi veda uz Preiļu novadu, kā arī Bjalistoku Polijā.
10. un 11.augustā 30 dalībnieki – Latvijas kultūras vēstnieku (LKV) kustības pārstāvji no visas Latvijas – tikās Preiļu novadā atpūtas bāzē “Zolvas”, kur notika gan intensīvs mācību darbs, gan savstarpēja pieredzes apmaiņa.
Britu padomes programmas "Darbīgās kopienas" pārstāves, lektores Ilzes Zvejnieces-Laumanes vadībā nometnes dalībnieki guva zināšanas par kopienu apzinātu veidošanu kultūras jomā, kā arī diskutēja par identitātes un dialoga izpausmēm ikdienas gaitās. Saruna tika turpināta padziļināti datorspeciālista, informātikas pedagoga Mārča Galiņa un viņa palīgu veidotajā nodarbībā par digitālo identitāti sociālajos tīklos. Savukārt mācību platformas “Me.You.One” pārstāves, līdzdalības ekspertes Ievas Johanson vadībā kultūras vēstnieki devās kultūras vēstnieki piedalījās praktiskā nodarbībā "Kultūras dārgumu medības". Pirmā diena noslēdzās ar kopīgu vakarēšanu, nelielu velti ugunij - ziediem un Arņa Miltiņa sirdssiltajām dziesmām.
Otrā diena bija veltīta spēlēm. Meistarklasi "Lomu spēles kā kultūrapziņas veidošanas instruments" piedāvāja starpkultūru un dažādības vadības eksperte, trenere Gunta Kelle, uzskatāmi parādot, kā ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem iespējams rosināt dziļas sarunas par nopietniem problēmjautājumiem. Izglītojošo spēļu izstrādātājas Gintas Salmiņas vadībā nometnes dalībnieki iepazina spēles kā nozīmīgu metodi ideju attīstīšanai, sadarbībai un līdzdalības veicināšanai, kā arī pēc tam radīja spēles paši.
Tikšanās izskaņā nometnes dalībnieces pulcējās Leļļu muzejā Preiļos un piedalījās fotogrāfes Sintijas Cērpiņas rīkotā fotosesijā senlaicīgos tērpos.
20. augustā 20 LKV kustības pārstāvji devās uz Poliju viesos uz Podļaskas Kultūras institūtu (PIK) Bjalistokā. Ceļojuma pirmajās dienās tika apmeklētas vairākas institūta iestādes. Vigru Nacionālajā parkā tika gūts ieskats par zaļo domāšanu un praksi vides ilgtspējas veicināšanai, kā arī izzināta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana rekonstrukciju ceļā Vigru Pokamedulu klostera kompleksā. Savukārt Starptautiskais dialoga centrā Krasnogrudā, Č.Miloša muižā un muzejā "Ne muzejs" raisījās garas sarunas par tiltu veidošanu ar dažādiem kultūras paņēmieniem starp tautām un cilvēkiem, apvienojot vispirms vietējās, tad arī arvien tālāku kopienu cilvēkus. Par šī darba rezultātu varēja pārliecināties, vakarā apmeklējot Klezmeru orķestra koncertu Sejnas Baltajā sinagogā. Orķestrī muzicē tuvējo apdzīvoto vietu cilvēki - sākot no maziem puikām, līdz kungiem godājamā vecumā. Visus vienu neizsakāms dedzīgums un mīlestība pret spēlēto mūziku. Koncerta programma tika atskaņota augstā līmenī bez diriģenta klātbūtnes.Tas atkal bija lielisks piemērs, kā līdz sirds dziļumiem cienot ebreju tautu, pieminot holokaustu, ēka nav pamesta un tiek apdzīvota.
Apmeklējot Augustovas biškopības muzeja ekspozīciju un senas dravas rekonstrukciju, tika gūts ieskats poļu tradicionālajā kulinārajā, vēsturiskajā un dravniecības mantojumā.
Savukārt poļu viduslaiku apmetnes rekonstrukcijā - senajā un vienlaikus mūsdienīgajā Kultūras parkā "Korycin - Milewszczyzna" izvērtās diskusija un pieredzes apmaiņa par kultūras aktivitāšu iedzīvināšanu šādā ļoti specifiskā vietā. Dzima rinda nākotnes sadarbības ideju. Un dalībnieki arī piedalījās meistardarbnīcā "Krajka - aizmirsts mantojums".
Podļaskas Kultūras institūtā (PIK) Bjalistokā LKA kustības dalībniekus iepazīstināja ar PIK darbību, savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Aiga Vasiļevska stāstīja par kultūras darbu Latvijā. LKV kustību prezentēja Iveta Seimanova ar Annužas stāstu par tautas tērpu kultūras iedzīvināšanas paņēmieniem šodienā, saglabājot autentisko garu. Savukārt Arnis Miltiņš iepazīstināja ar dziesminiekiem un dziesmas nozīmi latviešiem. Kopīgi pat nodziedājām LKV himnu Kristīnes Kuņickas un Vilhelmīnes Jakimovas tulkojumā poliski.
Nometnes dalībnieki piedalījās amatniecības un glezniecības meistarklasē, izznot poļu ornamentikas izmantošanu mūsdienu gleznotāju darbos. Interesanta un pārdomas raisoša bija PIK pieredze, strādājot ar drāmu kā integratīvu metodi. Tradicionālās dziesmu mākslas darbnīcā izskanēja gan poļu tautas dziesma, gan atbildē skanēja latviešu dziedājums Erikas Mālderes izpildījumā. Abas balsis skanēja tālu tālu cauri institūta sienām. Bija arī iespēja gan apmeklēt slaveno Bjalistokas murāli, gan nokļūt radošās grupas "FOTO spółdzielnia" (Podlases Kultūras institūts Bjalistokā) izstādes "Divas pasaules" atklāšanā.
Lielu interesi raisīja gan grāmatas ar mākslinieces Mariannas Oklejakas (Marianna Oklejak) zīmējumiem, gan viņas darbu izstāde, kas ir inovatīvs vēstījums par poļu gadskārtu tradīcijām visām paaudzēm. Turpat arī iespēja noklausīties meistares stāstu par poļu, baltkrievu, ukraiņu un lietuviešu lellītēm – oberegiem, kā arī radīt katram savu lellīti, pildītu žāvētiem augiem un graudiem. Dienas izskaņā - Operas simfoniskā orķestra koncerts.
Ceļojuma laikā bija iespēja izzināt agrotūrisma nozares lomu poļu kultūras un tradīciju mantojuma iedzīvināšanā, paviesojoties ekotūrisma galamērķī "Garšaugu stūrītis" (Ziolowy zakatek) Koricinā. Latvijas Kultūras vēstnieki piedalījās garšaugu izmantošanas tradīciju meistarklasē, kurā katrs radīja savu garšvielu maisījumu, kā arī pusdienās nogaršoja balandu zupu un nātru kūku.
Beidzoties nometnei, kopīgais atzinums – to visu nevar izstāstīt, ir jāredz, jāpiedzīvo. Šādi braucieni sniedz daudz ideju un paver jaunas sadarbības iespējas.
Par Latvijas kultūras vēstniekiem
Latvijas kultūras vētnieku (LKV) nometnes Kultūras ministrijas finansētās mācību programmas “Latvijas kultūras vēstnieki” ietvaros tiek rīkotas ik gadu. Tajās aicināti piedalīties visi interesenti, kas vēlas veidot pozitīvas pārmaiņas vietējā sabiedrībā ar kultūras un mākslas aktivitāšu starpniecību. LKV sadarbības tīkls Latvijas Nacionālā kultūras centra vadībā tika izveidots 2012.gadā, un šobrīd tajā darbojās jau vairāk nekā 400 entuziasti. LKV kustības mērķis ir stiprināt vietējo kopienu kultūras līderus, kas palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu savā novadā, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu, kā arī mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā.