Izdots ikgadējais Latvijas Nacionālā kultūras centra projekta “Katram savu tautastērpu” Dienrādis, kas 2023. gadā veltīts latviešu tautastērpa krekliem un to izšuvumiem. Kalendāru iespējams iegādāties rakstot uz izdevumi@lnkc.gov.lv vai zvanot uz 25427450. Cena - 7 EUR.
Kalendārā ietverti 12 fotogrāfa Ulda Muzikanta radīti attēli, kuros redzami krekli un to izšuvumi no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma.
"Līdz pat 19. gadsimta nogalei neiztrūkstoša zemnieku apģērba sastāvdaļa bija krekls, kas reizē kalpoja gan kā veļas gabals, gan virsējā apģērba daļa. Praksē izšķir sieviešu un vīriešu, kā arī darba un godu kreklus. Arheoloģiskajos materiālos lina auduma kreklu fragmenti saglabājušies no 7. / 8. gadsimta mijas, bet par to lietošanu arī iepriekš iegūtas netiešas liecības. 16.–19. gadsimtā latviešu zemnieku apģērbā (arī kreklu konstrukcijā) saglabājās 9.–12. gadsimta arheoloģiskajā materiālā konstatētais taisnā diega piegriezums, kur krekla stāvu veido divkārt salocīts lina auduma taisnstūra gabals, kam izgriezta kakla vieta, piešūtas piedurknes, uzpleči, paduses ķīļi un apkakle. Latvijas teritorijā visizplatītākie ir tunikveida krekli bez vai ar virsū šūtiem uzplečiem un krekli ar piešūtiem pleciem," stāsta Dr. hist. Aija Jansone, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja.
Dienrāža projekta vadītāja ir LNKC Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, tekstus sagatavojuši Matīss Gricmanis un Aija Jansone, bet fotografējis un attēlus apstrādājis Uldis Muzikants. Radošajā komandā ietilpst arī māksliniece Gundega Muzikante, datorgrafiķe Ingrīda Vaivode-Kaminska un redaktore Elita Priedīte. Īpaša pateicība Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam (personīgi Aijai Visterei), Tautas tērpu centram “Senā klēts” (personīgi Ziedītei Muzei), kā arī arheoloģei Iritai Žeierei.
Matīss Gricmanis
RAKSTI AUGUMA AUDUMĀ.
Baltums. Dzīves svarīgākos rotājumus nevaram piespraust un nēsāt kā goda saktas. Tie nav ikdienišķa poga, lai sprādzētu apkakles un piedurknes. Dzīves rotājumi ir vīles auguma audumā. Balti diegi, balti valgi, balti pavedieni, baltas vīles. Balts uz balta – dzīves musturs piegriezts pēc likteņa piegrieznes. Tie graužas un atgādina, un atgādina – laiks neplūst, tas ietek mūsos, kā dzijas pavediens turpina dvēseles deķi. Tikai Dievs zina, kad tas ir galā.
Tīrums. Rotājums ir krāsa un raksts. Dūriens uz iekšiņu, uz āriņu. Krustā. Vīts. Mezgli un cilpas. Smalka adata šuvekli atārda, prasmīgas rokas pacietīgi velk vienu pavedienu pēc otra – atbrīvojot vietu izšuvuma rakstam. Citreiz nākas griezt. Šķērēm iztaisnojot rakstu kā līniju, nogriežot lieko un nevajadzīgo. Atmetamo atlikumu. Dievs izrakstīja pasauli bez atmetamā un atliekamā. Pasaulē netīrums ir daļa no tīruma. Lauks daļa no sējuma. Raksts daļa no auduma.
Īstums. Krekls ir cilvēka āda. Cilvēki ticēja – lāpot uzvilktu kreklu, var aizlāpīt prātu. Cilvēki ticēja – mazulim jāvelk vecāko bērnu drēbes. Tas ir dzimtā iesiets mezgls starp pirmo un nākamajiem. Puisīti tin sievas kreklā un meitenīti vīra – lai viņi ieaugtu pasaules raksta divdaļībā. Savu pēdējo kreklu cilvēks neatdod, bet viņš var izmirkt līdz pēdējam kreklam. Cauri slapjš cilvēks paliek pats. Caurs krekls plīst, kur miesā brūce. Vilēklis var aizvilt, vīle var rīvēt, dūriens caurdur audumu, bet raksts to izdaiļo – to pašu saka par rētām. Latviešu valoda un latviešu raksts ir vienu dzīvparu drēbe. Dvēseles un miesas. Tā audu virzienā mēs augam pret Dievu, bet velku – viens pret otru. Ar katru pavedienu. Ar katru šuvi kā rētu. Auguma audumā ierakstam patiesību. Patiesības raksts ir balts uz balta. Rakstā ar tīrumu un īstumu.