2025. gada 17. janvārī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē otro reizi tiks pasniegta Kormūzikas balva - vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2024. gadā. Šogad Kormūzikas balvai pieteikti 110 pretendenti 10 nominācijās - gada koris, gada kora vadītājs/-a, gada kormūzikas koncerts Rīgā un ārpus Rīgas, balva par mūža ieguldījumu kormūzikā, gada jaunrade kormūzikā, gada kormūzikas ieraksts, pārsteigums kormūzikā, gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā un ārpus Rīgas.
Otrās Kormūzikas balvas par mūžā ieguldījumu saņēmēja – diriģente Māra Skride. Viena no spilgtākajām personībām Latvijas kordziedāšanas un kordiriģēšanas pasaulē — talantīga, apņēmīga, mērķtiecīga, darbīga, rosinoša, daudzpusīga. Māra Skride sāka karjeru kā soliste Arnolda Skrides vadītajos koros, turpināja kā kormeistare un tad pati kļuva par vadītāju. Ilgus gadus bija Skultes jauktā kora vadītāja (1979–2003), vadīja arī Limbažu jaukto kori “Doma” (2001–2010), no Stelpes pienotavas vokālā ansambļa izveidoja Vecumnieku vīru kori (1976–1999), bija Limbažu rajona virsdiriģente (1993–2003).
Viens no spožākajiem karjeras nogriežņiem saistās ar vīru ansambli/kori “Arājs”. Ar Māras scenāriju un māksliniecisko vadību publikas sajūsmu vairāku gadu laikā raisīja koncertuzvedums “Senā daina, kļūsti spīva” ar Elzu Radziņu, vokālo ansambli “Arājs”, Skultes sieviešu ansambli un Zvejniekciema koklētāju ansambli. Redzamu vietu Latvijas kormūzikas vēsturē Māra ieņem arī kā Rīgas kamerkora Ave Sol nosaukuma autore un pirmā sastāva dziedātāja. Patlaban Māra Skride jau vairākus gadus sirsnīgi nododas gleznošanai. Zīmēšana Māru interesēja jau bērnībā, profesionālās gaitas gan aizveda uz mūzikas skolu, taču kaislība uz mālēšanu nezuda, un nu tā uzplaukusi pilnā krāšņumā — tapuši daudzi jo daudzi portreti un notikušas izstādes Skultē un Saulkrastos.
“Esam pateicīgi par tik lielu interesi un daudzajiem pieteikumiem, kas liecina, ka kormūzikas dzīve visā Latvijā ir aktīva un daudzkrāsaina. Nominācijā Par mūža ieguldījumu kormūzikas attīstībā pieteiktais kuplais pretendentu loks norāda uz kormūzikas tradīcijas dziļajām saknēm un tradīcijas pārmantojamības nozīmi - šķiet šajā nominācijā turpmāk vajadzēs pasniegt vairākas balvas, jo ikkatrs to būtu pelnījis jau šogad!”, balvas dibinātājs Ints Teterovskis. Pārējo balvu saņēmēji tiks paziņoti 17. janvārī svinīgajā pasākumā Kokaru zālē.
Kormūzikas balvas pretendentus vērtēs žūrija, kuras sastāvā ir komponists un diriģents Jēkabs Jančevskis, diriģents Ainārs Rubiķis, muzikologs Orests Silabriedis, diriģente Rudīte Tālberga un diriģents Andris Veismanis. Balvas ceremonijai un koncertam tiešraidē varēs sekot no 19.00 sabiedrisko mediju portālā LSM.LV un Latvijas Radio 3, savukārt Latvijas Televīzijas ēterā to varēs skatīties no plkst.21.10.
Pirmās Kormūzikas balvas pasniegšana notika 2024. gada janvārī. To saņēma Jēkabs Ozoliņš, koris Kamēr…, diriģents Aigars Meri, īpašvietas izrāde Visi putni skaisti dzied, koncerts Citāds citāts. Balsis x Sigma, komponists Jēkabs Bernāts, koris Pernigele, Rīgas Doma kora skola un albūms “Lūcija Garūta. Ābele”. Kormūzikas balvu ierosina un organizē Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Latvijas Diriģentu asociāciju un pateicoties Rīgas valstspilstētas atbalstam.
Informāciju sagatavoja:
Ints Teterovskis
Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs
https://www.dziesmusvetkubiedriba.lv/
Inga Vasiļjeva
Kormūzikas balvas sab.att.koordinatore
29276111, inga.vinga@gmail.com