2023. gadā Kultūrizglītības padome (KIP) pieņēmusi nozīmīgus lēmumus par jaunu profesionālās kvalifikācijas prasību (PKP) izstrādi, nozares profesionālo kvalifikāciju struktūras aktualizāciju, valsts pasūtījumu izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” profesionālās vidējās izglītības līmenī, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem kultūrizglītībā un radošo industriju jomā.
Pārskata periodā organizētas sešas KIP sēdes, notikušas piecas lēmumu elektroniskas saskaņošanas, kā arī organizētas divas darba grupas par uzņēmumu atbilstības izvērtēšanu darba vidē balstītu mācību īstenošanas plāna un individuālā plāna vai tā daļas izpildei.
Informācijas apmaiņai par kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus vajadzībām diskutēts par nozarei nozīmīgiem jautājumiem izglītības jomā, iesaistot nozares ekspertus.
Kultūras nozares un radošo industriju jomas kvalifikāciju struktūras aktualizācija
Atbilstoši noteiktajām prioritātēm kultūrizglītībā un aktualitātēm izglītībā un darba tirgū, KIP saskaņotas jaunas profesionālās kvalifikācijas prasības, pieņemts lēmums (13.04.2023.) iekļaut jaunās profesionālās kvalifikācijas (PK) Kultūras nozares un radošo industriju jomas kvalifikāciju struktūrā un kvalifikāciju kartē. Sektorā “Lietišķā māksla un amatniecība” iekļautas PK “Lietišķās mākslas speciālists keramikā” un PK “Lietišķās mākslas speciālists tekstilizstrādājumu izgatavošanā” 4. profesionālās kvalifikācijas līmenī, savukārt, sektorā “Mūzika un skatuves māksla” iekļautas PK “Baletdejotājs” un PK “Laikmetīgās dejas dejotājs” 4. profesionālās kvalifikācijas līmenī. Tāpat pieņemts lēmums (23.05.2023.) par PKP saskaņošanu PK “Skaņu režisors” 6. profesionālās kvalifikācijas līmenī un tās iekļaušanu “Foto, video, televīzija un kino” sektorā.
Pārskata periodā uzsākts darbs pie PKP izstrādes profesionālām kvalifikācijām “Lietišķās mākslas speciālists kokapstrādē”, “Mūziklu dziedātājs”, “Stilists” radošo industriju jomā, izskatīts jautājums par PK “Kultūras projektu vadītāja asistenta” nepieciešamību/ pieprasījumu darba tirgū, kā arī uzsākta mūzikas jomas profesionālo kvalifikāciju kartēšana Kultūras nozares un radošo industriju jomas kvalifikāciju struktūrā.
Valsts pasūtījuma noteikšana izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” profesionālās vidējās izglītības līmenī
KIP saskaņojusi valsts pasūtījumu par plānoto izglītojamo uzņemšanas tendencēm 2024. un 2025. gadā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas (KM) un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” profesionālās vidējās izglītības līmenī. Saskaņots (25.01.2023.) izglītojamo uzņemšanas skaits 2024. gadam sadalījumā pa programmu grupām, izglītojamo skaitu kopumā saglabājot nemainīgu 2023. gada līmenī, sniegti priekšlikumi izglītojamo uzņemšanas skaitam (tendencēm) IZM dibinātajās izglītības iestādēs valsts finansētās profesionālās vidējās izglītības programmās, sniegts viedoklis un saskaņojums (08.03.2023.) par minimālā izglītojamo skaita 1. kursā (ne mazāk kā 12) noteikšanu KM padotības profesionālās vidējās izglītības programmās. Saskaņots (16.11.2023) izglītojamo uzņemšanas plāns 2024.gadam valsts un pašvaldības profesionālās vidējās izglītības programmās atbilstoši izglītības iestādēm un kvalifikācijām.
KIP pieņemtie lēmumi saskaņoti Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā apakšpadomē (PINTSA).
Nozares ekspertu deleģēšana profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijās
Lai veicinātu darba tirgus pārstāvju un izglītības iestāžu sadarbību, KIP ir iepazīstināta ar normatīvo regulējumu un kārtību, kas nosaka, kā nozaru ekspertu padomes pārstāvji un nozares eksperti var iesaistīties profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (PKE) komisiju darbā un ar prasībām PKE komisiju izveidei. Izvērtējot nozares ekspertu pieteikumus dalībai PKE komisijās izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” 2023./2024. mācību gadā, KIP saskaņojis (15.11.2023.) deleģēto ekspertu sarakstu – mūzikas jomā 37 nozares eksperti, mākslā – 17, dejā – 4.
KIP izveidota 2015. gadā pēc Latvijas Republikas Kultūras ministrijas iniciatīvas ar mērķi izvērtēt un sagatavot priekšlikumus par kultūrizglītības attīstību un tās tendencēm Latvijā, kā arī sekmēt valsts institūciju un nozares profesionālu sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar kultūrizglītības jomu. Kopš 2022. gada 8. jūlija ar kultūras ministra un PINTSA apstiprinājumu Kultūrizglītības padome vienlaikus pilda arī nozaru ekspertu padomes funkcijas. Kultūrizglītības padomes darba koordināciju un komunikāciju veic Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
PINTSA ir izveidota 1999. gadā kā Profesionālās izglītības sadarbības padome, lai sekmētu Ministru kabineta, darba devēju un darbinieku (arodbiedrību) organizāciju sadarbību cilvēkresursu attīstības, izglītības un nodarbinātības valsts politikas un stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā.
[1] Saskaņā ar Profesionālās izglītības likum 12.panta 9.daļā noteikto Kultūras nozares un radošo industriju jomas nozares ekspertu padomes funkcijas veic Kultūrizglītības padome