Ir noslēdzies pirmais gads kopš Kultūrizglītības padome (KIP) strādā jaunā sastāvā kā kultūras un radošo industriju sektora nozaru ekspertu padome.
Kultūrizglītības padomes priekšsēdētājas amatā aktīvi darbojas Barbara Freiberga.
Šī gada laikā KIP pieņēmusi nozīmīgus lēmumus par nozares profesionālo kvalifikāciju struktūras izmaiņām un jaunu profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi, kā arī par valsts pasūtījumu izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” profesionālās vidējās izglītības līmenī.
Organizētas piecas KIP sēdes un sešas lēmumu elektroniskas saskaņošanas. Informācijas apmaiņai par kultūras nozares un radošo industriju darba tirgus vajadzībām organizētas desmit darba grupas, kurās diskutēts par nozarei nozīmīgiem jautājumiem izglītības jomā.
Kultūras nozares un radošo industriju jomas kvalifikāciju struktūras aktualizācija
Iesaistot nozares profesionālo organizāciju darba devēju pārstāvjus, valsts institūciju un izglītības iestāžu pārstāvjus, notikusi vienošanās ar Drukas un mediju tehnoloģiju NEP par nozares kvalifikāciju struktūras izmaiņām, ņemot vērā Kultūrizglītības padomes jauno funkciju un uzdevumu - pārraudzīt profesionālās kvalifikācijas kultūras jomā (izglītības tematiskajā jomā “Mākslas”). Kultūrizglītības padome pieņēmusi lēmumu (07.09.2022.) par nozares kvalifikāciju struktūras (NKS) nosaukumu maiņu uz “Kultūras nozares un radošo industriju jomas kvalifikāciju struktūra”, kā arī par jaunu sektoru iekļaušanu Kultūras nozares un radošo industriju jomas kvalifikāciju struktūrā un kvalifikāciju kartē - “Lietišķā māksla un amatniecība” un “Mūzika un skatuves māksla” (mūzika, deja, teātris).
Apspriestas nepieciešamās izmaiņas par televīzijas un kino industrijas profesionālām kvalifikācijām, kā rezultātā pieņemti lēmumi par profesionālo kvalifikāciju “Scenārists” un “Televīzijas un kino operators” iekļaušanu “Foto, video, televīzija un kino” sektorā, kā arī par profesionālo kvalifikāciju prasību “Skaņu režisors” satura papildināšanu, ņemot vērā Latvijas Filmu Skaņu Režisoru Ģildes priekšlikumu iekļaut standartā paplašinātu skaņu režijas nozares tvērumu. Uzsāktas diskusijas par jaunas kvalifikācijas “Stilists” kino, televīzijas, radošo industriju jomā izstrādes nepieciešamību, kā arī par esošo situāciju un pēctecību stikla mākslas un dizaina izglītībā. Turpinās darbs, papildinot lietišķās mākslas jomu ar profesionālām kvalifikācijām koka un metāla mākslinieciskajā apstrādē.
Izstrādātas profesionālās kvalifikācijas prasības
Atbilstoši noteiktajām prioritātēm kultūrizglītībā un aktualitātēm izglītībā un darba tirgū sagatavoti priekšlikumi, pieņemti lēmumi kultūrizglītības sistēmas pilnveidei: izstrādātas un saskaņotas Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē (PINTSA) profesionālās kvalifikācijas prasības (4.profesionālās kvalifikācijas līmenī) - “Lietišķās mākslas speciālists tekstilizstrādājumu izgatavošanā”, “Lietišķās mākslas speciālists keramikā”, “Baletdejotājs”, “Laikmetīgās dejas dejotājs”, kā arī “Skaņu režisors” (6.profesionālās kvalifikācijas līmenī).
Valsts pasūtījuma noteikšana izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” profesionālās vidējās izglītības līmenī
KIP un PINTSA saskaņojusi valsts pasūtījumu par plānoto uzņemamo audzēkņu skaitu – uzņemšanu 2023./2024.mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” profesionālās vidējās izglītības līmenī. Priekšlikums un lēmums par uzņemamo audzēkņu skaitu pieņemts, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu kultūrizglītības specialitātēs.
KIP izveidota 2015. gadā pēc Latvijas Kultūras ministrijas iniciatīvas ar mērķi izvērtēt un sagatavot priekšlikumus par kultūrizglītības attīstību un tās tendencēm Latvijā, kā arī sekmēt valsts institūciju un nozares profesionālu sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar kultūrizglītības jomu. Kopš 2022. gada 8. jūlija ar kultūras ministra un PINTSA apstiprinājumu Kultūrizglītības padome vienlaikus pilda arī Nozaru ekspertu padomes funkcijas. Kultūrizglītības padomes darba koordināciju un komunikāciju veic Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
PINTSA ir izveidota 1999. gadā kā Profesionālās izglītības sadarbības padome, lai sekmētu Ministru kabineta, darba devēju un darbinieku (arodbiedrību) organizāciju sadarbību cilvēkresursu attīstības, izglītības un nodarbinātības valsts politikas un stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā.