Betija Strautniece skolas gaitas uzsākusi 8 gadu vecumā, kaut gan lasīt pratusi jau 4 gadu vecumā un bērnībā uzsākusi apmeklēt Rīgas bibliotēku Čaka ielā. Kad Betijai bija desmit gadi, bibliotekāri aizsūtīja viņu uz pieaugušo bibliotēku, jo bērnu literatūra bija jau izlasīta.
1949. gadā Betija Strautniece beidza Natālijas Draudziņas vidusskolu un iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas skolotāji bija T. Zaļkalns, E. Melderis, K. Zemdega. 1955. gadā tēlniece beigusi Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu.
Pēc Betijas Strautnieces darinātiem paraugiem slavenajā ražotnē “Daiļrade” tika izgatavotas koka latviešu tautiskās lelles, kuras bija viens no populārākajiem suvenīriem padomju gados. Interese par latviešu folkloru un literatūru atainojas Betijas Strautnieces radošajā darbībā.
Laikā no 1955. gada līdz 1986. gadam Betija Strautniece bija Rīgas 17. profesionāli tehniskās skolas skolotāja. Šī skola tautā atpazīstama kā “mēbeļnieku vidusskola”, kuras beidzēji bija vieni no labākajiem mēbeļu galdniekiem Latvijā.
Laikā no 1991. gada līdz pēdējiem dzīves gadiem Betija Strautniece bija Oskara Kalpaka tautas daiļamatniecības pamatskolas kokgriešanas skolotāja.
1974. gadā viņas vadībā izveidota Tautas lietišķās mākslas studija „Dzīne”. Līdz 2009.gadam Betija bija studijas vadītāja un viņas vadībā darbojušies daudzi desmiti dažādu vecuma un profesiju cilvēki. Tautas lietišķās mākslas studija "Dzīne" joprojām pastāv un ir Latvijā vienīgā koktēlniecības studija.
Ar tēlnieces un pedagoģes Betijas Strautnieces darbību aizsākusies skulptūru taku veidošana Latvijā. Viņas un viņas audzēkņu veidotajās koka skulptūrās turpinās koka otrā dzīve.
Pēc Betijas Strautnieces ieceres kopā ar TLMS „Dzīne” 29 studijas dalībniekiem no 1984.gada līdz 1988.gadam piecās vasarās darinātas 78 skulptūras, izveidojot Līgatnes parka pasaku taku „Maija un Paija”, bet laikā no 1989. gada līdz 1990. gadam tapusi pasaku taka Ilūkstē 32 skulptūras pēc Annas Brigaderes lugas „Sprīdītis” motīviem. No 1992. gada līdz 1997. gadam Mazsalacā tika izveidotas pasaku takas „Kurbads” (51 skulptūra) un „Rūķi” (9 skulptūras).
Betijas Strautnieces entuziasms devis ierosmi citiem koktēlniekiem un veicinājis līdzīgu dabas taku veidošanu arī citur Latvijā. Pateicoties viņas darbībai, nākamajām paaudzēm tiek nodots literārais mantojums, tādējādi veicinot jaunās paaudzes izglītošanu un tautas garīgo vērtību saglabāšanu.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Betijas Strautnieces tuviniekiem.
Atvadīšanās no Betijas Strautnieces 2022. gada 7. maijā plkst. 12.00 Rīgas krematorijā.