29. un 30.novembrī Helsinku koncertu un pasākumu norises centrā Musiikkitalo norisinājās 6. gadskārtējais Mūzikas izglītības politikas grupas simpozijs (MEP Group Annual Symposium), kura uzmanības centrā – mūzikas izglītības pieejamība, uzsverot, ka vispārpieejama mūzikas izglītība ir nevis privilēģija, bet gan cilvēka pamattiesības.
Savu profesionālo redzējumu par mūzikas izglītību prezentēja dažādu zemju un valstu mūzikas izglītības politikas veidotāji un augstskolu mācībspēki. Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) simpozijā pārstāvēja Kultūrizglītības nodaļas mūzikas izglītības eksperts Kārlis Jēkabsons un izglītības sistēmas eksperts Imants Vasmanis.
29. novembris, simpozija 1.diena
Simpozija atklāšanas sesija tematiski bija veltīta mūsdienu tehnoloģiju izmantošanai, lai paplašinātu piekļuvi mūzikas izglītībai. Toms Gāle no Latvijas prezentēja savu paša dibināto un nu jau pasaulē plaši pazīstamo mūzikas izglītības platformu solfeg.io. Norvēģijas Mūzikas akadēmijas mūzikas tehnoloģiju pasniedzējs Hokons Kvidals demonstrēja mūsdienu tehnoloģiju iespējas, kas ļauj cilvēkiem dažādās valstīs sinhroni muzicēt tiešsaistē, kā arī izmantot augstskolas resursu mācībām attālināti – saziņas vietnē, kur var gan iesniegt savu muzikālo veikumu, gan arī saņemt pasniedzēja komentārus.
Lauri Vekeva, Helsinku Izglītības universitātes mākslas didaktikas profesors, iepazīstināja klātesošos ar mākslīgā intelekta iespējām mūzikā, kā arī iezīmēja problēmas ko tās rada, tajā skaitā arī ētiskas dabas jautājumus. Mākslīgā intelekta mūzikā izmantošanas problēmas tika apspriestas arī paneļdiskusijā sesijas noslēgumā.
30. novembris, simpozija 2. diena
Simpozija otrajā dienā darbs bija vēl intensīvāks – dienas gaitā norisinājās četras prezentāciju un sarunu sesijas. Pirmajā no tām galvenā uzmanība tika veltīta dažādu zemju un valstu pieredzei mūzikas izglītības plašākā nodrošināšanā un tam, kā tas tiek risināts tik atšķirīgās vietās kā, piemēram, Japānā, Apvienotajā Karalistē kopumā un atsevišķi Velsā, Skotijā, Anglijā. Savukārt Somijas pārstāve Annika Milleri iepazīstināja ar vairākiem mūzikas izglītības projektiem, kas īpaši veicina iekļaujošas izglītības attīstību.
Nākamajā sesijā Mari Tervaniemi no Helsinku Universitātes dalījās ar savu empīrisko pētījumu pieredzi mūzikā un ar šo pētījumu rezultātiem. Viena no pētnieciskajām atziņām – plaši izplatītais priekšstats, ka mūzika veicina arī matemātisko domāšanu, pierādījumos drošu apstiprinājumu nav guvis.
Pēdējās divās sesijās bija iespēja iepazīt dažādu valstu, pilsētu politiku, nodrošinot piekļuvi mūzikas izglītībai, tostarp arī konkrētu mūzikas skolu lomu mākslas un mūzikas izglītības stratēģijas. Par Hannoveres mūzikas skolas attīstību stāstīja tās direktore Verēna Čira (Vācija), bet Helsinku pilsētas Mākslas un kultūras speciāliste Ulla Laurio un Helsinku Filharmonijas orķestra izglītības vadītāja Annika Kukkonena dalījās ar pieredzi programmā “Kultūras bērni”, kuras ietvaros dažādas kultūras organizācijas (orķestri, teātri, muzeji u.c.) nodrošina katram no Helsinku bērniem vismaz divus pasākumus gadā.
Nobeiguma sesijā par mūzikas izglītību savā valstī vēstīja Brazīlijas, Portugāles un Kanādas pārstāvji. Noslēdzošais vārds simpozijā bija LNKC pārstāvim Kārlim Jēkabsonam, kurš sniedza ieskatu Latvijas izglītības sistēmā, ko caurvij arī LNKC kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” aktivitātes, un iepazīstināja ar kultūrizglītību Latvijā skaitļos un faktos.
LNKC mūzikas izglītības eksperts stāstīja par valsts konkursu nozīmi mūzikas izglītībā un digitālo metodisko materiālu klāstu un to pielietojumu, kā arī dažādām Latvijas mūzikas skolās īstenotām aktivitātēm Ukrainas bērnu atbalstam. Vēstot par 2025. gadā gaidāmajiem XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un pēctecību Dziesmu un deju svētku kustībā, K. Jēkabsons nodemonstrēja aizvadītajos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos Mežaparka Lielajā estrādē izskanējušās dziesmas “Lec, saulīte” (Raimonds Tiguls/Rasa Bugavičute-Pēce) fragmentu. Tāds – klausītājiem negaidīti emocionāli spēcīgs bija simpozija noslēgums.
Tās kopumā bija divas ļoti piesātinātas dienas, kuru laikā tika gūta vērtīga pieredze par to, kā paplašināt pieejamību mūzikas izglītībai visā pasaulē.
Ārpus simpozija bija iespēja apmeklēt modernās mākslas muzeju Kiasma un arhitektoniski ļoti iespaidīgo Somijas Nacionālo bibliotēku. Īpaši spēcīgu iespaidu atstāja kupli apmeklētā un visu vecumu iedzīvotāju iemīļotā Helsinku Centrālā bibliotēka, kur helsinkiešiem ir iespējams gan strādāt ar uz vietas pieejamo vai līdzpaņemto datortehniku, gan izmantot trīsdimensiju printerus, gan nodoties mierīgai grāmatu lasīšanai, gan ģimenēm ar bērniem iepazīties ar brīvi pieejamajām bērnu grāmatām vai vienkārši uzspēlēt šahu.
Par Mūzikas izglītības politikas grupas simpoziju
Nākamais, septītais, Mūzikas izglītības politikas simpozijs norisināsies 2025. gada oktobrī Prāgā, Čehijā. Simpoziju rīko Mūzikas izglītības politikas grupa (Music Education Policy Group) – organizācija, kura apvieno mūzikas izglītības politikas veidotājus starptautiskā līmenī. Kopš 2019. gada organizētie simpoziji ir platforma diskusijām un sadarbībai starp mūzikas izglītības politikas veidotājiem, pedagogiem un pētniekiem. Simpozija mērķis ir veicināt mūzikas izglītības attīstību un pieejamību visā pasaulē.