No 5. oktobra līdz 10. novembrim dažādās vietās Latvijā norisinājās folkloras kopu skates, ko ceļā uz Starptautisko folkloras festivālu “Baltica 2025” rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). Skatēs piedalījās 255 folkloras kopas un tautas mūzikas kapelas no visas Latvijas.
Visplašāk pārstāvētā bija Latgale ar 96 kopām, tai seko Kurzeme ar 51 kopu, no Vidzemes skatēm pieteicās 44 kopas, no Sēlijas – 10, no Zemgales – 26 un no Rīgas un tās apkārtnes – 38 kopas. Pavisam notika 13 skates, kuru laikā izskanēja vairāk nekā tūkstotis dziesmu, tika nodancoti vairāki desmiti deju un rotaļu, izstāstīti neskaitāmi stāsti, turklāt liela daļa no tiem visdažādākajās Latvijā sastopamajās lokālajās izloksnēs.
Skatēs skanēja arī dažādi mūzikas instrumenti, piemēram, vijoles, dažādas ermoņikas, akordeoni, kokles, dūdas un stabules. Īpašs prieks bija redzēt dažas ieviņa tipa ermoņikas, kas bijušas izplatītas Vidzemē un palēnām, pateicoties pētnieku, instrumentu meistaru un muzikantu pūliņiem, šodien piedzīvo savu renesansi. Novērojams arī, ka palēnām kopu un kapelu instrumentālajos sastāvos atgriežas tāds tradicionālais mūzikas instruments kā basīte. Tradicionālo mūzikas instrumentu meistars Andris Roze lēš, ka pēdējo gadu laikā esot izgatavojis 17 basītes.
Liels prieks un pateicība par kopu vadītāju un dalībnieku ieguldīto laiku un darbu, lai izveidotu ārkārtīgi interesantas, tradīcijā sakņotas programmas. Ļoti atzīstama ir dalībnieku spēja iedziļināties vietējās izloksnēs un valodas niansēs, tādējādi īpaši izceļot runātās valodas raksturu, nozīmīgumu kopīgo un atšķirīgo,” uzsver LNKC tautas mūzikas un folkloras eksperte Katrīna Feldmane.
Ceļu uz starptautisko folkloras festivālu “Baltica 2025” turpina kopas un kapelas, kuras skatē ieguvušas I un II kategoriju. Skašu rezultāti pieejami LNKC tīmekļvietnē.
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2025” notiks no 26. līdz 30. jūnijam. Festivāla tēma tika izraudzīta konkursa kārtībā, žūrijai izskatot 15 pieteikumus un par labāko atzīstot Edeites Laimes piedāvāto tēmu “Valoda”. Tās ietvarā folkloras kopas tiek mudinātas palūkoties uz valodu tās visplašākajā nozīmē – pētīt savas puses valodu, rakstus, ritmu, skanējumu un raksturu vārdos, mūzikā, dziesmās, dejā, stāstos, amatnieku darbos un muzikantu spēles manierē, atcerēties aizmirsto un atgūt zaudēto, izcelt savpatīgo un stiprināt trauslo.
Attēlā - Medņevas tautas nama etnogrāfiskais ansamblis, vadītāja Skaidrīte Šaicāne. Priekšnesums "Dzīdot vīn i es dzīdotu, ka man ūtrīs paleidzātu". Foto: Andris Slišāns.