Latvietības daudzveidības un Latvijas kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, vietējo kopienu kultūrvēsturiskā identitāte un piederības apziņa konkrētai latviešu vēsturiskajai zemei ir visai Latvijas sabiedrībai un valstij būtisks jautājums, kuru aktualizēja ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu īstenotā administratīvi teritoriālā reforma. Administratīvi teritoriālā reforma galvenokārt bija vērsta uz pašvaldību darba efektivizēšanu un pakalpojumu pienācīgu nodrošināšanu katrā pašvaldībā, atstājot ārpus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma tvēruma vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības. Lai sekmētu kopīgas valsts politikas tapšanu vietējo kopienu identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai, Latvijas valsts prezidents E. Levits rosināja pieņemt Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas risinātu vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības jautājumus, kas nav tikuši aktualizēti Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Latviešu vēsturisko zemju likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets apstiprina Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas, un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī koordinēti un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus.
Plāna mērķis ir nodrošināt latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna projekts 2022.–2027. gadam ir pieejams sabiedriskajai apspriešanai https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/148819ca-f9f6-434e-afde-e1c559edbf9a
Šis dokuments tapis vistiešākajā veidā iesaistoties sabiedrībai. Tika organizētas “ideju talkas”, pēc kurām apkopoti priekšlikumi plānam, sadalīti tematiskās grupās un izrietoši (saskaņā ar likumu un tā mērķiem) izvirzīti plāna uzdevumi. Pēc plāna pieņemšanas visiem priekšlikumu iesniedzējiem tiks nosūtīta informācija par to, kā to priekšlikums iestrādāts plānā. Gadījumos, kad priekšlikums netiks iekļauts, plānā tiks paskaidroti šī lēmuma iemesli.