11. un 12. jūnijā UNESCO galvenajā ēkā Parīzē notiek UNESCO 2003. gada konvencijas “Par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu” dalībvalstu Ģenerālās asamblejas desmitā sesija. Dalībnieku vidū ir arī Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības UNESCO vadītāja pilnvarotā pārstāve, padomniece Zanda Grauze, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un nemateriālā kultūras mantojuma nozares eksperte Gita Lancere.
Šobrīd Konvencijā noteiktos principus īstenot apņēmušās 183 dalībvalstis, to vidū arī Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija, Lībija un Sanmarīno, kas Konvenciju ratificējušas pēdējā pusgada laikā, apņemoties rūpēties par nemateriālo kultūras mantojumu kā vērtību un nozīmīgu resursu 21. gadsimtā.
Asamblejai uzsākot darbu, Konvencijas dalībvalstis sirsnīgi sveica jauno Konvencijas sekretāri Fumiko Ohinatu, kura savus darba pienākumus uzsāka 2024. gada aprīlī, nomainot šajā amatā Timu Kērtisu (Tim Curtis). F. Ohinata, stājoties amatā, augstu novērtējusi sasniegtos rezultātus, kas Konvencijas darbības 20 gados panākti attiecībā uz dzīvā mantojuma atpazīstamību un aizsardzību. Kārtējā darba cēlienā viņa aicina pievērst uzmanību nemateriālajam kultūras mantojumam kā cilvēces ilgtspējības aspektam, ņemot vērā kopienu zināšanas un viedokļus.
Viens no Asamblejas darba kārtības jautājumiem - jaunās Starpvaldību komitejas vēlēšanas. Būtiski piebilst, ka no Centrālās un Austrumeiropas reģiona komitejā tika ievēlēta Ukraina, un Baltijas valstis bija šāda lēmuma atbalstītājas.
Asamblejā dalībvalstu pārstāvji uzsvēra nemateriālā kultūras mantojuma potenciālu cilvēces dzīvotspējai un attīstībai tagad un nākotnē, līdzās akcentējot arī tādas nozīmīgas un globālas tēmas kā klimata pārmaiņas un urbānās vides ietekme. Aizvien tiek uzsvērta formālās un neformālās izglītības loma nemateriālā kultūras mantojuma kā vērtības stiprināšanā un tālāknodošanā, kā arī labo prakšu aktualizēšana.
Konvencijas dalībvalstis ir vienisprātis par to, ka nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jautājumam ir jābūt katras valsts kultūras, izglītības, kā arī citu nozaru politiku prioritātei.
Asambleja akreditēja 53 nevalstiskās organizācijas. Priecājamies, ka starp tām ir arī biedrība "Suitu kultūras mantojums" no Latvijas. Vēlam suitu kopienai iesaistīties iniciatīvās un iegūt pasaules pieredzi, lai pozitīvi ietekmētu gan pašu suitu, gan citu kultūras kopienu spēju stiprināt sava nemateriālā kultūras mantojuma dzīvotspēju.
Savā ziņojumā nemateriālā kultūras mantojuma Nevalstisko organizāciju forums (ICH NGO Forum) akcentēja arī savu ieguldījumu jautājumā par nemateriālā kultūras mantojuma iespēju izmantošanu cīņā ar klimata pārmaiņu radītajām sekām.
Tehniskākas dabas, tomēr ne mazāk nozīmīgs jautājums, kas rosinājis plašākas diskusijas Asamblejā, ir Konvencijas dalībvalstu iesniedzamās regulārās atskaites. Ņemot vērā arī citu UNESCO konvenciju atskaišu ciklus, ir izteikti priekšlikumi nākotnē atskaišu formātu apvienot, tādējādi vienkopus uzkrājot nozīmīgu dalībvalsts informāciju un racionalizējot birokrātisko pieeju.
Asamblejas ikdienu veido gan daudzu stundu garā darba sesija, gan tās starplaikā notiekošie pasākumi: diskusijas, semināri, dzīvā kultūras mantojuma demonstrējumi. 11. jūnijā tika atvērts arī jauns izdevums "Celebrating the Living Heritage of Indigenous Peoples", kas tika veidots saistībā ar ANO izsludināto Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi (2022 - 2032).
Attēlā (no labās): Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un nemateriālā kultūras mantojuma nozares eksperte Gita Lancere UNESCO Ģenerālās asamblejas 10. sesijas laikā Parīzē.