2024. gada 20. janvārī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē pirmo reizi tika pasniegta Kormūzikas balva - vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023. gadā. Balvas saņēma – Jēkabs Ozoliņš, koris Kamēr…, diriģents Aigars Meri, īpašvietas izrāde Visi putni skaisti dzied, koncerts Citāds citāts. Balsis x Sigma, komponists Jēkabs Bernāts, koris Pernigele, Rīgas Doma kora skola un albums “Lūcija Garūta. Ābele”.
Pirmās kormūzikas balvas par MŪŽĀ IEGULDĪJUMU saņēmējs - Dziesmu un deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents, ilggadējs Liepājas 1. vidusskolas jauktā kora, vīru kora “Nīca”, jauktā kora “Līva” diriģents, Liepājas pilsētas un novada koru virsdiriģents, Kurzemes dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs, komponists Jēkabs Ozoliņš (1945).
Jēkaba Ozoliņa radošā rokraksta būtiska sastāvdaļa ir sevišķi vērīga attieksme pret dziesmas tekstu, tas labi redzams pat dziesmusvētku kopkora sniegumā, bet jo īpaši sajūtams, kad Jēkabs diriģē sava sirsnīga drauga Agra Engelmaņa kordarbus, un to spoži apliecina ar Latvijas Radio kori veiktie ieskaņojumi.
Kopš 1976. gada Jēkabs Ozoliņš ir jauktā kora “Līva” vadītājs un kopš 1983. gada vada Nīcas vīru kori, kas ir vienīgais vīru koris Dienvidkurzemes novadā un viens no retajiem, kurš aktīvi turpina darboties Kurzemē.
1987. gadā bija aktīvs pie Liepājas Simfoniskā orķestra apstiprināšanas par patstāvīgu profesionālu vienību. Būdams Liepājas SO diriģents līdz 2008. gadam, daudz darījis kora, simfoniskās un neakadēmiskās mūzikas saplūsmes projektu īstenošanā. Īpaši cieša bija Jēkaba Ozoliņa sadarbība ar Raimondu Paulu un arī ar grupām “Līvi” un “Tumsa”. Izveidojis un kopā ar Uldi Locenieku rīkojis festivālu “Aile Jazz”.
Jēkabs Ozoliņš dzimis 1945. gadā Grobiņā. Mācījies Grobiņas pamatskolā, absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolu un studējis Sanktpēterburgas konservatorijā, kur beidzis Nikolaja Romanovska diriģēšanas klasi.
Balvu pasniedza komponists Raimonds Pauls.
Nominācijā GADA KORIS balvu saņēma Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas AVE SOL jauniešu koris KAMĒR…, mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis, diriģents Patriks Kārlis Stepe.
2023. gadā “Kamēr..” jau septīto reizi pēc kārtas kļuva par dziesmusvētku koru karu uzvarētāju, aktīvi iesaistījās dziesmusvētku kustībā, koncertēja Latvijas baznīcās ar programmu “Jauna gaisma”, Dailes teātrī piedalījās izrādēs “Ziemassvētku korālis ar lēdiju tumsā” un “Leģenda par spēlmani”, Liepājā un Rīgas Mazajā ģildē sniedza dziļi izjustu latviešu mūzikas programmu.
Novembrī koris devās ilgi plānotajā ASV turnejā, kur kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atklāja Latvijas kampaņu dalībai ANO Drošības padomē Ņujorkā, uzstājās ar koncertu Kenedija centra Tūkstošgades koncertzālē Vašingtonā, piedalījās Kristapa Porziņģa pārstāvētās NBA komandas Bostonas Celtics spēles puslaika pārtraukuma priekšnesumā un sniedza plaši apmeklētus divdaļīgus koncertus latviešu draudzēm Vašingtonā, Ņujorkā un Bostonā.
Decembra sākumā klajā nāca jauns albums Nothern Echoes, kas straumēšanas platformā Spotify jau ir sasniedzis vairākus desmitus tūkstošu klausītāju. Gada izskaņā “Kamēr…” uzturēja paši savu Ziemassvētku tradīciju ar koncertu Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā un atbalstīja Latvijas Radio labdarības akciju “Dod pieci”.
Māra Sirmā dibinātais jauniešu koris “Kamēr…” ir viens no Latvijas labākajiem koriem, un augsto kvalitāšu dēļ to bieži pielīdzina profesionālajiem kolektīviem. Kopš 2022. gada kori vada Jurģis Cābulis, un diriģents ir arī Patriks Kārlis Stepe.
Balvu pasniedza arhitekts Austris Mailītis.
Nominācijā GADA KORA VADĪTĀJS balvu saņēma AIGARS MERI - jauktā kora “Ventspils” mākslinieciskais vadītājs un diriģents, Ventspils kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs, Latvijas Nacionālās operas galvenais kormeistars, “Latvijas Gāzes” gadabalvas laureāts Aigars Meri. 2023. gada dziesmusvētkos Aigars Meri debitēja virsdiriģenta godā, koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš”, diriģējot Raimonda Paula “Tautasdziesmu”.
Aigars Meri daudzus gadus veido mākslinieciski nozīmīgas programmas ar latviešu komponistu retumiem un hitiem; Ventspilī lielu atsaucību guvusi koncertsērija “Roka balādes — Alternative”., un pērn lieli aplausi skanēja arī programmai “Meklējiet sievieti!”, kur jauktais koris “Ventspils” ar solistēm Aiju Vītoliņu, Anniju Putniņu, Elzu Rozentāli un Māru Upmani-Holšteini atskaņoja rokmūzikas un popmūzikas hitu programmu ar dziesmām, ko savulaik pirmatskaņojušas dziedātājas sievietes; Aigars nebaidās ņemt populāru skaņdarbu mazāk atskaņotas versijas, un 2023. gadā viņa izvēle bija Gabriela Forē Rekviēma pirmais variants. Par tradīciju kļuvis koncerts “Atgriešanās Ventspilī”, kur jau astoto gadu pēc kārtas tika godināts kāds no Ventspils Mūzikas vidusskolas absolventiem.
2023. gadā Aigars Meri bija arī koncertzāles “Latvija” valsts svētku koncerta mākslinieciskais vadītājs.
2023. gada dziesmusvētku koru karos Aigara Meri vadītais jauktais koris “Ventspils” ieguva III vietu.
Ventspils dome 2023. gadā piešķīra Aigaram Meri balvu par nozīmīgu ieguldījumu kultūras mantojuma vērtību kopšanā Ventspilī un Latvijā.
Balvu pasniedza LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Nominācijā GADA KORMŪZIKAS KONCERTS, UZVEDUMS, NOTIKUMS ĀRPUS RĪGAS balvu saņēma muzikālā īpašvietas izrāde VISI PUTNI SKAISTI DZIED. Tā ir dokumentāla līdzdalības izrāde, kuras galvenais mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis - kordziedāšana. Izrādes ietvaros profesionāli teātra mākslinieki sadarbojās ar jauniem kordziedātājiem, kuri apvienojās izrādes vajadzībām radītajā “Visu putnu korī”. Arī skatītāji izrādes laikā kļuva par koristiem un piedalījās izrādes kopējā skanējuma veidošanā. Izrāde bija nominēta šī gada Spēlmaņu nakts balvām kategorijās “Labākais komponists” un “Labākā tērpu māksliniece”.
Izrādes dramaturģe un režisore - Krista Burāne, komponists - Jēkabs Nīmanis, horeogrāfe - Kristīne Brīniņa, aktieri - Artūrs Čukurs, Elīza Dombrovska, Anna Klišāne, Rūta Holandere, Armands Siliņš, scenogrāfe - Pamela Butāne, “Visu putnu kori” vadīja Patriks Kārlis Stepe. Katrā no izrādes norises vietām piedalījās arī vietējie kori - Rēzeknes J.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas koris, Viļakā Rekovas jauktais koris "Viola", Daugavpilī jauktais koris “Dveiņuva", Liepājā jauktais koris "Laiks".
Balvu pasniedza režisors Dzintars Dreibergs.
Nominācijā GADA KORMŪZIKAS KONCERTS, UZVEDUMS, NOTIKUMS RĪGĀ balvu saņēma koncerts CITĀDS CITĀTS. BALSIS X SIGMA
Jauniešu kora “Balsis” repertuārā ietilpst latviešu autoru jaunrade, Latvijas, pasaules garīgā un laicīgā mūzika. Ar šo koncertu koris vēlējās paplašināt ierastā repertuāra robežas, piešķirot kora balsi skaņdarbiem, dziesmām, kas ierasti dzirdamas instrumentālā, solo, popgrupas vai džeza grupas izpildījumā, tādējādi radot tiltu starp mūzikas žanriem, to atskaņošanas veidiem, atklājot jaunu kormūzikas iespēju pasauli. Koncerta īpašā vērtība bija Jauniešu kora BALSIS un Grupas SIGMA apvienošanās uz skatuves.
Komponisti Juris Vaivods, Andris Sējāns un Valts Pūce radījuši vēl nebijušas dziesmu aranžijas- gan pašmāju komponistu Imanta Kalniņa un Raimonda Paula, gan ārzemju mūziķu Pītera Geibriela, Stinga un Bjorkas mūzikai. Koncerts tika pielāgots cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, izmantojot Latvijā vēl nebijušu tehniku. Zīmju valodas tulks gandrīz pilnā augumā ar LED ekrāna palīdzību bija kā daļa no dziedošā kora.
Koncerta veidošanā piedalījās savas jomas profesionāļi- režisors Juris Jonelis, komponisti Valts Pūce, Andris Sējāns, Juris Vaivods, Platons Buravickis, Emīls Rusovs, Valdis Tomsons, gaismu mākslinieks Ivars Vācers, videomākslinieks Viktors Keino, skaņu meistars Mārtiņš Porters, video meistari Sarmīte un Guntis Grosi, grupa SIGMA, Jauniešu koris BALSIS. Koncertā skanēs Ólafur Arnalds, Björk, Peter Gabriel, The Journey, Imanta Kalniņa, MARANA, Māra Muktupāvela, Jāņa Lūsēna, Muse, Sinéad O'Connor, Raimonda Paula, Valta Pūces, Laura Reinika, Sigma, Sting, The Flying Pickets mūzika. Pēc skatītāju pieprasījuma plānots radīt jaunas aranžijas un veidot koncertu citāDs citāTs 2.
Balvu pasniedza Rīgas domes deputāte, RD izglītības, kultūras un sporta komisijas priekšsēdētāja Laima Geikina.
Nominācijā GADA JAUNRADE KORMŪZIKĀ balvu saņēma JĒKABS BERNĀTS.
2023.gada izskaņā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) kordiriģēšanas 3. kursa students Jēkabs Bernāts 18. novembrī Viļņā 3. starptautiskajā Eduardas Balsys jauno komponistu konkursā ieguvis 1. vietu un papildus – arī Skatītāju simpātiju balvu.
Jēkabs Bernāts ir Rīgas kamerkora “Ave Sol” dziedātājs kopš 2020. gada, šai pašā gadā pievērsies kormūzikas sacerēšanai, pirms tam radot nelielus instrumentālus darbus. Šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesora un Rīgas kamerkora “Ave Sol” mākslinieciskā vadītāja Andra Veismaņa klasē, kompozīciju apguvis pie Andra Vecumnieka, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā. Līdztekus pamatdarbam Rīgas kamerkorī “Ave Sol”, kā dziedātājs uzstājies ar visiem Latvijas profesionālajiem koriem – visvairāk ar Latvijas Radio kori. Darbus pasūtinājuši Valsts akadēmiskais koris “Latvija” (pirmatskaņojumi 2020., 2022.), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (2019), kā arī Rīgas kamerkoris “Ave Sol” (2023, 2024).
Balvu pasniedza diriģents, žūrijas loceklis Andris Veismanis.
Nominācijā PĀRSTEIGUMS KORMŪZIKĀ balvu saņēma Limbažu novada Liepupes pagasta jauktais koris PERNIGELE, mākslinieciskā vadītāja Arta Zunde, diriģente Katrīna Žibala, kormeistare Samanta Bernāte-Dzene.
2023. gada dziesmusvētku koru karos bija daudz mākslinieciski vērtīgu un aizraujošu momentu, tomēr tikai daži no tiem paliks ciešākā atmiņā, un visupirmais — Liepupes kora “Pernigele” sniegums: gan Ulda Stabulnieka un Ojāra Vācieša “Barons”, kas emocionāli satriecoši izskanēja kā spožs cirtiens, gan obligātā dziesma — Pētera Vaska un Andreja Eglīša “Savā tautā”, ko “Pernigele” savas mākslinieciskās vadītājas Artas Zundes lasījumā nodziedāja gaumīgi vienkārši, bet iekšēji nospriegoti, un tas bija, iespējams, pārliecinošākais obligātās dziesmas lasījums todien.
Iegūstot 91,67 punktus, līdz III vietai pietrūka pavisam nedaudz. Taču tie, kas šo redzēja un piedzīvoja, piekritīs, ka “Pernigeles” dziedājums koru karos bija viena no 2023. gada dziesmusvētku augstākajām virsotnēm. Toreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis teica: “Dzirdot Limbažu novada maza lauku kora izpildīto dziesmu “Barons”, man sariesās asaras acīs.”
Vairāk nekā gadsimtu veco “Pernigeli” kopš 1999. gada vada Arta Zunde. Koris piedalījies starptautiskos konkursos un filmējies Daces Pūces filmā “Bedre”. Kora dalībnieki ir saliedēti un biedriski, palīdz cits citam ar loģistiku, dodas kopīgos velobraucienos un koru sadraudzības pasākumos labprāt dejo līdz pusnaktij un vēl ilgāk. Korī dzied skolotāji, galdnieki, grāmatveži, frizieri, audēja, puķu audzētāji. 2024. gadā “Pernigele” aicina uz 120. jubilejas goda koncertu.
Balvu pasniedza mākslinieks Kristians Brekte.
Nominācijā GADA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS IESTĀDE, KULTŪRVIETA RĪGĀ balvu saņēma Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā mākslu vidusskola" RĪGAS DOMA KORA SKOLA.
Rīgas Doma kora skola ir Latvijas mērogā unikāla izglītības iestāde, ko 1994. gadā izveidoja Jānis Erenštreits ar jaunāka gadagājuma domubiedriem, ņemot par paraugu citu Eiropas valstu kora skolas un atrodot iedvesmu renesanses un baroka laika mācību iestāžu modeļos.
Rīgas Doma kora skolai ir izcilus vieta Latvijas izglītības sistēmā. Trīsdesmit gadu laikā te pie diploma tikuši daudzi desmiti dziedātāju un kordiriģentu, viņu skaitā dziesmusvētku virsdiriģenti, pasaulē atzīti simfoniskās mūzikas diriģenti, profesionālo koru korifeji.
RDKS ir mājvieta Rīgas Doma zēnu korim, Rīgas Doma meiteņu korim “Tiāra”, jauktajam korim un gospeļkorim.
Salīdzinoši nelielais audzēkņu skaits ļauj pievērst gana uzmanības ikviena audzēkņa radošās individualitātes izkopšanai — par pedagogiem te strādā labākie no labākajiem.
Balvu pasniedza kardiologs Andrejs Ērglis.
Nominācijā GADA IERAKSTS balvu saņem Latvijas Radio kora ieraksts LŪCIJA GARŪTA. ĀBELE.
Albums tapis pētījuma un pirmreizēja a cappella kordziesmu kataloga izveides rezultātā, apkopojot publiski pieejamo un privāto kolekciju materiālus. Albumā "Ābele" iekļautas gan pazīstamākās L. Garūtas a cappella kordziesmas, gan vairāku līdz šim neizdotu skaņdarbu pirmreizējie ieskaņojumi. Albumā "Ābele" Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā ieskaņojis 21 a cappella kordziesmu jauktajam korim. Albuma tituldziesma "Ābele" ar Alfrēda Krūkļa tekstu ir viena no zināmākajām L. Garūtas kordziesmām, atspoguļojot komponistes kormūzikas stilistisko esenci.
Balvu pasniedza Latvijas Koncertu valdes loceklis Guntars Ķirsis.
Pirmajai Kormūzikas balvai pieteikti 116 pretendenti 9 nominācijās - gada koris, gada kora vadītājs/-a, gada kormūzikas koncerts, balva par mūža ieguldījumu kormūzikā, gada jaunrade kormūzikā, gada kormūzikas ieraksts, pārsteigums kormūzikā, gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā. Visu pretendentu saraksts aplūkojams šeit.
Balvas deviņām nominācijām pieteiktos 116 pretendentus vērtēja īpaši izveidota žūrija piecu nozares profesionāļu sastāvā – diriģenti Andris Veismanis, Ainārs Rubiķis (žūrijas priekšsēdētājs), Jānis Ozols, muzikologs Orests Silabriedis un komponiste Selga Mence.
Pirmās Kormūzikas balvas pasniegšana notika 2024. gada 20. janvārī. Kormūzikas balvu ierosina un organizē Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Latvijas Diriģentu asociāciju un pateicoties Rīgas valstspilstētas atbalstam. Balva iecerēta kā ikgadējs notikums. Katras nominācijas uzvarētājs saņems tēlnieka Oskara Mikāna bronzā veidoto balvu. Balvas pasniegšanas ceremoniju un koncertu atbalstīja Sixt, Daily, VideoCentrs, Amazone grupa, Laima, Purpurs, Eveko, Iedvesmas fonds, Nodibinājums atbalsts izcilībai.
Ints Teterovskis
Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs
info@dziesmusvetkubiedriba.lv
https://www.dziesmusvetkubiedriba.lv/