Profesionālo izglītību 2022. gada pavasarī skar nozīmīgas pārmaiņas, kas saistītas ar Profesionālās izglītības likuma (PIL) grozījumiem, kuri stājušies spēkā 2022. gada 1. aprīlī.
Izmaiņas profesionālās kvalifikācijas sistēmā un iestāžu tipoloģijā
Likuma grozījumi turpina reformu profesionālajā izglītībā, līdzšinējo profesionālās kvalifikāciju sistēmu tuvinot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, sistematizējot profesionālās izglītības iestādes atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, kā arī paredzot elastīgākas izglītības īstenošanas iespējas profesionālajās vidējās izglītības posmā. No pieciem līdzšinējiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem pāriets uz astoņiem, tādējādi nodrošinot salīdzināmību un caurskatāmību ar citu valstu kvalifikāciju sistēmām vai ietvarstruktūrām. Veicot izmaiņas izglītības iestāžu tipoloģijā, ieviests jauns izglītības iestādes statuss – mākslu izglītības kompetences centrs, paredzot šādu statusu piešķirt tiem profesionālās izglītības kompetences centriem, kuri īsteno izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas". Izglītības iestāžu statuss – tehnikums, mākslu izglītības kompetences centrs, profesionālā vidusskola, profesionālās tālākizglītības centrs – atbilstība tiks vērtēta atbilstoši PIL noteiktiem nosacījumiem un definētiem darbības mērķiem. Gan profesionālajai vidusskolai, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", gan mākslu izglītības kompetences centram kā viens no darbības mērķiem noteikts veikt metodisko darbu izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" ar reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.
Mainīsies akreditācijas nosacījumi, programmu licencēšana – maksas pakalpojums
Mazinot izglītības iestāžu administratīvo slogu, tiek noteikta pāreja uz profesionālās izglītības iestāžu institucionālās akreditācijas sistēmu no 2024. gada, vienlaikus izvērtējot gan iestādes darbības kvalitāti kopumā, gan visu izglītības programmu īstenošanu. Veiksmīgas akreditācijas gadījumā izglītības iestādi vērtēs reizi sešos gados. Jaunu izglītības programmu licencēšanas process no 2023. gada būs maksas pakalpojums, PIL definējot profesionālās izglītības programmas licencēšanu kā izglītības programmas kvalitātes izvērtējumu un tiesību piešķiršanu izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu. Izmaiņas attiecas arī uz profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenotājiem.
Pirmssvētku dienās – īsākas mācību stundas
Profesionālās izglītības likuma grozījumi arī risina jautājumu par mācību darba organizēšanu pirmssvētku dienās, nosakot, ka mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes.
Profesionālās ievirzes izglītība turpmāk – saskaņā ar standartu
Pieņemtie grozījumi PIL paredz turpināt un pilnveidot profesionālās izglītības satura reformu, tai skaitā nosakot izstrādāt valsts profesionālās ievirzes standartu.
Līdz ar to Kultūras ministrijas uzsāktā profesionālās ievirzes programmu pārskatīšana notiks atbilstoši jaunajam standartam. Plānots, izveidojot jaunos profesionālās ievirzes izglītības programmu paraugus, tos uzsākt licencēt nākamā mācību gada pirmajā pusgadā, lai no 2023./2024.mācību gada varētu veikt pakāpenisku pāreju uz jauno izglītības programmu īstenošanu.
Pedagogu darba samaksas modeļa pilnveide un darba samaksas pieaugums
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota darba grupa diskutē par pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidi. Tiek apspriests priekšlikums mainīt proporcijas pedagogu slodzes sadalījumā, palielinot plānoto stundu skaitu citu pienākumu veikšanai un gatavošanās stundām. Informācija par darba grupas darbu.
No 2022. gada 1. septembra saskaņā ar pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku pedagogu darba samaksas zemākā likme būs 900 eiro.
Modulāro izglītības programmu attīstība profesionālajā vidējā izglītībā
PIL grozījumi pilnveido arī regulējumu attiecībā uz modulārajām profesionālās vidējās izglītības programmām. Aizvien plašāk ieviešot modulārās profesionālās izglītības programmas, būtiski samazināsies laiks, lai operatīvi reaģētu uz darba tirgus prasībām. Paredzēts, ka, īstenojot modulāru izglītības programmu, izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi. Noteikta iespēja nepieciešamības gadījumā izsniegt valsts atzītus dokumentus gan par profesionālo izglītību, gan profesionālo kvalifikāciju, tostarp profesionālās kvalifikācijas daļu, kas paredz iespēju darboties izvēlētajā profesijā, kā arī likuma grozījumi novērš situācijas, kad centralizētos eksāmenus sekmīgi nokārtojušie izglītojamie, kuri savukārt nav nokārtojuši profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, nesaņem nekādu izglītības dokumentu un viņiem ir liegta iespēja studēt tālāk. Tāpat jaunā pieeja ļaus nodrošināt mācību sasniegto rezultātu pārnesi, kas var būt noderīga, piemēram, turpinot mācības pēc pārtraukuma vai apgūstot citas profesijas. Saskaņā ar šiem likuma grozījumiem uzsākta jaunu Ministra kabineta noteikumu izstrāde, nosakot prasības un kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos.
Nozaru ekspertu padomes (NEP)
Veicinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, likumā stiprināta Nozares ekspertu padomes (NEP) loma profesionālās izglītības satura veidošanā un izglītības kvalitātes vērtēšanā. Nozaru ekspertu padomju (NEP) mērķis ir veicināt profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, lai nodrošinātu nozaru attīstībai nepieciešamo speciālistu kvalitatīvu sagatavošanu.
Plānots, ka galvenie profesionālās izglītības saturu reglamentējošie dokumenti (kuru izstrādē tieši iesaistīti NEP), būs nozaru kvalifikāciju struktūras un profesionālās kvalifikācijas prasības, kas būs iekļautas (grupētas) lielākos profesiju standartos.
Kultūrizglītības padome – turpmāk nozares NEP
Lai veicinātu kultūrizglītības jomas sasaisti ar darba tirgu, izveidots Kultūras nozares un radošo industriju jomas NEP, kuras funkcijas veic Kultūrizglītības padome. Kultūrizglītības padomes (KIP) koordinācijas darbu veiks Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). Līdz ar to KIP piedalīsies normatīvo aktu saskaņošanas procesā, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtības un procedūras pilnveidē, lai veicinātu nozares ekspertu dalību eksāmenu satura izstrādes darba grupās un eksaminācijas komisiju darbā. Tiks pārskatītas vai izstrādātas profesionālās kvalifikācijas prasības mūzikas, mākslas, dejas u.c. kultūras jomās, kā arī pildīti citi NEP pienākumi un funkcijas.
Šobrīd notiek KIP jaunā nolikuma izstrāde un sastāva papildināšana, vairāk iesaistot darba devējus, nozares ekspertus, kas ir atbilstoši NEP darbības principiem.
Izmaiņas LNKC struktūrā un funkcijās
2022.gadā notikušas izmaiņas Latvijas Nacionālā kultūras centra struktūrā – izveidotas divas jaunas nodaļas – Programmas "Latvijas skolas somas" nodaļa un Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļa.
Programma “Latvijas skolas soma” kopš 2018.gada dod iespēju Latvijas skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu. Programmas saturu veido daudzveidīgas, profesionāli veidotas kultūras norises, ko piedāvā valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgās kultūras institūcijas un radošie profesionāļi, un kas iekļautas programmas piedāvājumā.
2021. gada jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Latviešu vēsturisko zemju likumu ar mērķi veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Nodaļas darba laukā ietilps jautājumus risināšana un lēmumu virzīšana par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
Mainīts līdzšinējais LNKC Kultūras un radošās industrijas nodaļas nosaukums – tagad Kultūrizglītības nodaļa.
Paplašinātas Kultūrizglītības nodaļas funkcijas – turpmāk nodaļa koordinēs NEP darbu, kā arī plānots aktualizēt mūzikas u.c. jomu profesiju standartus. Nodaļa, tāpat kā līdz šim, iesaistīties darba grupās – gan izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus, gan sekojot izglītības jomas normatīvā regulējuma pielāgošanai kultūrizglītības specifikai. Arī turpmāk plāno īstenot Valsts konkursus sadarbībā ar izglītības iestādēm, sniegt atbalstu izglītības iestādēm metodiskajā darbā, organizēt pedagogu profesionālās pilnveides kompetences kursus, un, regulāri sniegt normatīvo aktu izmaiņu skaidrojumus, tos sūtot izglītības iestādēm, to dibinātājiem un publicējot LNKC tīmekļa vietnē, gan sniedzot individuālas konsultācijas. Izglītības iestāžu pārstāvju uzdotie jautājumi, situācijas sapratne, arī priekšlikumi veicina kultūrizglītības jautājumu pozitīvu virzību un dažādu situāciju risinājumus. Īpaši pateicamies par izglītības iestāžu ieteikumiem normatīvo dokumentu pilnveidei.
Valsts konkursi
Tradicionāli arī 2022./2023. mācību gadā tiks organizēti Valsts konkursi mūzikā un mākslā un ar tiem saistīti metodiski pasākumi.
Mūzikas jomā ir paredzēts Valsts konkurss Stīgu instrumentu spēles audzēkņiem, plānots turpināt risināt metodiskus jautājumus mūzikas teorijas mācību priekšmetos un organizēt pieredzes apmaiņas seminārus mūzikas literatūras mācību priekšmeta īstenošanā. Paldies skolām par iesaistīšanos profesionālās ievirzes izglītības programmu mācību priekšmetu “Solfedžo” un “Mūzikas literatūra” diagnosticējošā darba izpildē, kura mērķis bija gūt priekšstatu par 2019. gadā izstrādāto mūzikas teorijas mācību priekšmetu noslēguma prasību vadlīniju aprobāciju, kā arī vienlaikus apzināt situāciju, kādu ietekmi uz mūzikas teorijas apguvi ir atstājuši Covid‒19 pandēmijas radītie mācību procesa ierobežojumi.
Mākslā plānoti divi Valsts konkursi – viens profesionālās vidējās izglītības un viens ievirzes izglītības audzēkņiem. Konkurss profesionālās vidējās izglītības audzēkņiem notiks mediju jomā, saturiski sasaistot Valsts konkursa uzdevumu ar LNKC iniciatīvu “Satiec savu meistaru!”. Profesionālās ievirzes mākslas skolas nākošajā mācību gadā aicinātas piedalīties konkursā, iepazīstot modes dizainu un profesijas, kas saistītas ar apģērbu dizainu un modi.
Par Valsts konkursu dejā profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kurās tiek apgūta dejas izglītības programma, tiks informētas vasaras beigās.
Plašāk par jaunā mācību gada aktualitātēm informēsim 2022. gada 26. augustā ikgadējā Latvijas mūzikas un mākslas skolu vadības sanāksmē.